Hepokongas ūdenskritums
Ceļojuma otrās dienas pirmā puse paiet dodoties ziemeļu virzienā. Lieki piebilst, ka šī nebūs pēdējā diena, par kuru varēšu tā teikt. Ap trijiem pēcpusdienā esam tikuši līdz sava ceļojuma pirmā pārgājiena vietai. Nekāda lielā staigāšana gan nebūs, bet cik tad var braukt! Gribas kaut nedaudz kājas izlocīt un vietiņa šādam mērķim solās būt īsti piemērota - 24m augstais Hepokongas ūdenskritums uz Heinijoki upes, ko paši somi ir atzinuši par vienu no skaistākajiem savā valstī. Ejam pa 3 kilometrus garo taku skatīties, kāds nu būs. Izvēlamies iet pa garāko ceļu, lai ūdenskritums paliek uz beigām kā saldais ēdiens. Taka no sākuma ved nedaudz pa mežu, tad pāri purviņam un apmēram pēc 1km lejā pa krauju pie upītes. Par upi tomēr nesaukšu, jo izskatās maziņa. Tik maziņa, ka var mierīgi pāri brist, bet ūdeņi gan tumši, tumši. Paejot kādu gabaliņu gar upi uz augšu ausis uztver ūdens krākšanu un šņākšanu. Ir skaidrs, ka ejam īstajā virzienā. Vēl pāris simti metru un dūšīgais krācējs parādās mūsu acīm. Ir gan smuks! Pie ūdenskrituma izdzīvojamies kārtīgi. Esam te nokļuvuši īstajā laikā, kad pēcpusdienas saule apspīd klintis un rotaļājas ar daudzajām ūdens šļakatām. Priecē arī plašais gājēju celiņš, kas posmā no stāvlaukuma līdz pat ūdenskritumam ir piemērots cilvēkiem ar ratiņkrēsliem. Jauka vietiņa, ko ir vērts apmeklēt!
Par pārējiem pārgājieniem, ko veicām šī brauciena laikā, var lasīt šeit.
Par pārējiem pārgājieniem, ko veicām šī brauciena laikā, var lasīt šeit.
