Igaunijas ziemeļi un ūdens-leduskritumi (2016)

    Dīvaina ziema šogad atkal sanākusi. Uznāca pamatīgs aukstums un es jau nopriecājos, ka šogad beidzot būs sniegs, būs ledus un arī leduskritumi. Kamēr gaidīju, lai sals uzsaldē vairāk, viss sagriezās ar kājām gaisā un februāris, kuram vajadzētu būt kārtīgam ziemas mēnesim, mums ir sagādājis vairāk kušanu un palus, nekā ziemai raksturīgu aukstumu. Kad janvāra beidzamajās dienās pētīju laika prognozes turpmākajām dienām un arī visam februārim, mani pārņēma skarba nojausma - ar ziemu pavisam drīz var būt cauri, tādēļ ātri vien noorganizēju divu dienu braucienu uz Igaunijas ziemeļiem. Tā teikt, jāmēģina ziemu noķert aiz baltās astes. Taisnības labad gan jāsaka, ka laika prognozes mainās katru dienu - vienā brīdī sola pamatīgus plusus un kušanu, bet pēc tam izrādās, ka tik traki jau nav, tad atkal naktī sola aukstumu līdz pat -15, bet pēc pāris dienām tās pašas nakts prognoze jau vairs tikai -8. Šķiet, ka nestabilie laika apstākļi arī sinoptiķiem galvas ir pamatīgi saputrojuši. Visumā februāris, lai arī ir ne šāds ne tāds, atsevišķos aukstuma brīžos ziemu tomēr nedaudz izbaudīt ļauj. 
    Lai nu kā, bet brauciens mums izdevās interesants - ar kūstošiem, pilošiem leduskritumiem, ar vareniem kafijas brūniem ūdenskritumiem, kas jau paspējuši mosties no ziemas miega, ar klintīm un akmeņu piebārstītiem jūras līčiem un visbeidzot ar ledū kalto Peipusu, pa kuru vēl joprojām tekalēja un braukāja daudzi jo daudzi bļitkotāji. Man ir prieks arī par mūsu nelielo kompāniju, kas spēja ātri noreaģēt uz manu aicinājumu un devās ar mani kopā šajā nelielajā ceļojumā.
​    Mūsu redzētais un piedzīvotais ir skatāms šajā galerijā: