www.takzinis.lv


  • Home
  • Ceļojumu apraksti un fotogalerijas
    • 2021 >
      • Islande (2021) >
        • Islande, pirmie iespaidi (2021)
    • 2019 >
      • Lieldienas Slovākijā 2019
      • Vidzemes leduskritumi, 2019
      • Igaunijas dižākās smilšakmens klintis, 2019
      • Skatu torņu tūre ziemā, 2019
    • 2018 >
      • Ukrainas un Rumānijas Karpati
      • Pienini Lieldienās un maija svētkos (2018)
      • Gar Burtnieka ziemeļaustrumu krastu (2018)
      • Rauna un Dāvida dzirnavu avoti (2018)
    • 2017 >
      • Starp purviem un pilskalniem (2017)
      • Varšava (2017)
    • 2016 >
      • Norvēģijas dabas pērles, 2016
      • Igaunijas ziemeļi un ūdens-leduskritumi 2016
      • Stolove kalnu NP un Sņežņiks
    • 2015 >
      • Augstie Beščadi 2015
      • Augstā Tauerna NP Austrijā >
        • Austrija Augstā Tauerna NP 2015
    • 2014 >
      • Eiropas ziemeļi (2014) >
        • Eiropas ziemeļi - daži foto mirkļi
        • Kinnarodden Nordkinn Nordkyn
        • Hepokongas ūdenskritums
        • Mazā Lāča taka
        • Kiutakongas krāces
        • Oulankas kanjons
        • Soutaja -Puha-Luosto NP
        • Puhatunturi - Puha-Luosto NP
        • Rastigaiša
      • Lieldienas Slovākijā (2014)
    • 2013 >
      • Sāmsala (2013)
      • Rudenīgā Žemaitija (2013)
      • Kurzemes ūdenskritumi (2013)
      • Lieldienas Čehijas Paradīzē (2013)
      • Pārgājiens Tildurga - Līgatne (2013)
      • Ziemeļvidzeme ziemā (2013)
    • 2012 >
      • Ziemeļigaunija (2012)
      • Rebases dabas taka Karulas NP (2012)
      • Kihnu (2012)
      • Leduskritumi (2012)
    • 2011 >
      • Norvēģija abpus polārajam lokam (2011) >
        • Pirmās trīs dienas
        • 4.diena - Sju Sostre
        • 5.diena - pārgājiens uz Dartinda virsotni
        • 6.diena - abpus polārajam lokam
        • 7.diena - Saltstraumene un RV17
        • 8.diena - Svartisena ledājs
        • Mājup cauri Zviedrijai
      • Žemaitijas iepazīšana (2011)
      • Dienvidlietuva (2011)
      • Adršpahas - Teplices klinšu valstībā (2011) >
        • 1.diena - Teplices klinšu pilsētiņa
        • 2.diena - Broumovas sienas
        • 3.diena - Adršpaha un Ostašs
        • 3. deina - Ostaša kalns
      • Augstroze (2011)
      • Rāmnieku strauts (2011)
      • Vidzemes leduskritumi (2011)
      • Salaca ziemā (2011)
      • Ziemas meistardarbnīca - leduskritumi (2011)
      • Strīķupe ziemā (2011)
      • Ģimenes deviņu valstu tūre (2011)
      • Igaunijas leduskritumi (2011)
      • Raunas leduskritumu meklējumos (2011)
    • 2010 >
      • Slovākijas kalni (2010) >
        • 1. diena - Mazā Fatra
        • 2. diena - Mazā Fatra, Velky Rozsutec
        • 3. diena - Zemie Tatri, Dumbier
        • 4. diena - Augstie Tatri, Krivans
        • 5. diena - Augstie Tatri
      • Apkārt Burtniekam (2010)
      • Kur Gauja sākas? (2010)
    • 2009 >
      • Leduskritumu meklējumos (2009)
      • Tildurga un Vildoga (2009)
      • Skaņaiskalns ziemā (2009)
    • ...2008 >
      • Pusnakts saules zeme - Lapzeme (2007) >
        • Valmiera - Nordkaps
        • Pārgājiens uz Knivšelodena zemesragu
        • Nordkaps – Alta
        • Alta – Lofotu salas
        • Lofotu salas
        • Lofotu salas - Valmiera
        • Noslēguma vietā
      • Lapzeme (2007) >
        • Cauri Somijai
        • Ceļā uz Nordkapu
        • Magerojas sala un Nordkaps
        • Pārgājiens uz Knivšelodenu
        • Magerojas sala - Alta
        • Starp Altu un Lofotu salām
        • Lofotu salās
        • Lofotu salas - Rago NP - Valmiera
      • Čehija, Prāga (2007)
      • Slovākijas Tatri (2006)
      • Ledus apburtie (2006)
  • Valstis
    • Latvija
    • Austrija
    • Čehija
    • Igaunija
    • Itālija
    • Lietuva
    • Norvēģija
    • Polija
    • Rumānija
    • Slovākija
    • Slovēnija
    • Somija
    • Ukraina
    • Ungārija
    • Zviedrija
  • Piedāvājumi
    • Ekskursijas 2020. gadā
  • Jaun- un nejaunumi
  • Dabas foto
  • Padomi
    • Kā apiet apkārt Burtniekam?
  • Par mani
  • Saites

Raunas leduskritumu meklējumos

Picture
Brīdī, kad rakstu šo aprakstu, ir 2011.gada 13.februāra vakars. Svētdienas vakars. Auksts vakars. Sinoptiķi prognozē, ka visu nākošo nedēļu pieturēšoties auksts laiks un man gribas viņiem ticēt. Jau šodien termometra stabiņš negribēja celties augstāk par -15, bet vēl pirms dažām dienām lielās sniega kupenas manāmi plaka, jo temperatūra lielākoties bija plusos.Kā jau svētdienā, kad nekur nav jāsteidzas, arī šorīt pamatīgi izgulējos, bet kad nu beidzot tiku ārā no gultas un paskatījos pa logu, sapratu, ka krūtīs atkal kaut kas ietrīsas un sauc pie dabas. Plāns, kurp doties, nebija ilgi jāgudro, jo jau iepriekš biju domājis paskatīt kādu vēl neredzētu leduskritumu vietu. Vadoties no ne pārāk bagātā informācijas klāsta internetā, biju izlobījis, ka šis tas interesants varētu būt salīdzinoši netālu Priekuļu apkaimē Raunas un Rauņa krastos. Arī manam uzticamajam ceļojumu biedram Krišam nebija divreiz jāsaka. Šādas tādas drēbes somā, maizītes un termosu ar piparmētru tēju somā, mašīnā iekšā un prom. Nu nemaz jau tik agri neaiztaisījāmies... Pusdienas laiks bija klāt.
    Pa ceļam Ģibolu kalnā uz pāris mirkļiem izkāpjam. Es papriecājos par plašo panorāmas skatu un uzmetu aci Raunas ielejai, bet Krišs tikmēr izbauda lidojuma prieku, lecot no kādas iespaidīgas kupenas.
    Mašīnu atstājam pie Vaives dzirnavām. Tobrīd saprotu, ka par godu mūsu vēlajai izbraukšanai varēšu realizēt tikai daļu no plāna un pāris iecerētās Rauņa klintis šoreiz nāksies atlikt, jo šoreiz vairāk interesē tas, kas ir Raunas krastos. Tur posmā starp Vaives ieteku un Cēsu - Valmieras ceļu nav sanācis būt. Visu noteikti neizstaigāsim, nav arī tā domāts, bet pie pāris kartēs atrodamiem iežiem aizkļūsim. Arī pie pašām Vaives dzirnavām abpus ceļam ir skaisti smilšakmens atsegumi, bet man padomā Vanderu iezis un Raibās klintis (dažviet sauktas arī par Raibās muižiņas klintīm). Labā ziņa ir tā, ka ilgstošais atkusnis un uznākušais sals mums ir sagādājis ļoti labus iešanas apstākļus - pamatīgu sērsnu, kurai pa virsu sasnigusi apmēram 8cm bieza irdena sniega pūka. Ne tik labi tas, ka pētīdams dažādas kartes, esmu kļuvis nevis gudrāks, bet gandrīz vai otrādāk. Kāpēc? Tāpēc, ka dažādos informācijas avotos vieni un tie paši ieži saucas atšķirīgi, vai arī atrodas dažādās vietās. Šī iemesla dēļ jau šobrīd mājās pie datora sēžot, varu secināt, ka Vanderu iezim nepievērsu vajadzīgo uzmanību tādēļ, ka kādā it kā visnotaļ ticamā literatūras avotā viņš ir minēts kā Raunas kreisā krasta iezis, bet dabā laikam jau tomēr atrodas apmēram 100m pirms Vaives ietekas Raunā tās kreisajā krastā iepretim vecam grants karjeram. No otras puses, vismaz šodien, gar šo iezi garām noejot, nekādus leduskritumus neizdevās ieraudzīt. Varbūt, ka bija paslēpušies zem sniega, jo par tā trūkumu šoziem patiešām nevar sūdzēties...
    Pirms Vaives ietekas pa kritušiem kokiem viegli tiekam pāri uz kreiso krastu. Ne viena ne otra no upēm nav aizsalušas. Ir skaidrs, ka tālāk diez vai kaut kur pāri upei vēl tiksim, tādēļ turpinām iet nu jau pa Raunas kreiso krastu. Upe šajā posmā strauja, ūdeņi tumši, tumši. Apmēram 1km aiz Vaives ietekas klāt arī gaidītās Raibās klintis. Ļoti simpātiskas. Klintis upes labajā krastā izveidojušas loku un viss runātais apkārtējā klusumā skan gandrīz vai kā milzu mucā. Rodas iespads par kaut ko nedaudz līdzīgu Skaņajam kalnam. Saules staru rotaļas klints sienā mums abiem zīmē pamatīgu raibumu gar acīm - Raibās klintis taču! Skatos, kur gan ir leduskritums? Vajadzētu būt diezgan lielam un skaistam, bet nekā. Vietu gan atrodu, kur viņam vajadzētu būt. Starp klintīm izveidojusies pamatīga plaisa, bet tās lejasdaļā iesalis arī neliels ledus aizkars. Šobrīd pavisam niecīgs. Nākas secināt, ka pēc lielā atkušņa leduskritumam vēl mazliet par agru. Nu ko? Būs jāpiestaigā vēl kādu citu reizi!
    Nedaudz papriecējuši acis dodamies tālāk. Arī nākošajā upes līkumā iegūlis neliels iezītis un no tā skaists skats uz Raibajām klintīm. Interesanti, ka no šīs vietas uz priekšu vienīgās pēdas, ko redzam, ir tikai dzīvnieku atstātas. Pēc nepilna kilometra Raunas kreisajā (mūsu) pusē nonākam līdz vēl vienam ļoti skaistam sarkanā smilšakmens atsegumam. Ja var ticēt topogrāfiskajai kartei, tad tas ir Trepes iezis,ko sākotnēji, pētot man pieejamo informāciju, biju iedomājies par Vanderu iezi esam. Lai nu kā ar nosaukumiem, bet nejūtamies par velti nākuši. Skaisti! It sevišķi iespaidīgs skatu punkts paveras no kādas "ložas" virs klintīm. Pa stāvu nogāzi nokāpjam līdz klints sienas pakājei arī pretējā galā. Es fotografēju, Krišs priecājas un pamana to pašu, ko es. Kā pasakā skan viņa vārdi:
    "Skaisti! Neviena skrāpējuma, neviena uzraksta!"
    Šajā brīdī manī uzmutuļo divtik liels prieks, par to, ka Krišs, ar mani kopā staigājot, arī kļūst zaļi domājošs.
Tālāk vairs neejam, jo diena jau sliecas uz vakara pusi, bet līdz mašīnai atpakaļceļš pa taisno cauri mežam vēl apmēram pusotru kilometru tāls. Arī sals kniebj vaigos, bet visādi citādi saģērbušies esam pietiekami labi un par salšanu nevaram sūdzēties. Es savu pēdējo bildi pirms pilnīgas fotoapatāta akumulatora pamiršanas paspēju vēl noķert brīsmīgo skaistuļu, latvāņu, laukā, bet drīz arī mašīna klāt un reizē ar pēdējiem rietošās saules stariem varam doties mājup.

    Komentāriem

Submit

Pāris labojumi un minējumi saistībā ar aprakstā minētajiem vietvārdiem

Man visu laiku bija nemierīgs prāts, domājot par iežiem, kurus abi ar Krišu apskatījām. Jo vairāk skatos un meklēju, jo lielākas šaubas ir par to, kā kuru vietu sauc. Galvenokārt runa ir par Vanderu iezi. Nākas secināt, ka Vanderu iezis tomēr atrodas Raunas kreisajā krastā apmēram 2km lejpus Vaives ietekas, tātad varētu būt tas, ko aprakstā dēvēju par Trepes iezi. Tādā gadījumā vai nu Vanderu ieža otrs nosaukums ir Trepes iezis, vai arī LR Valsts Zemes dienesta satelītkartē (M1:50000) ir ne tas nosaukums ierakstīts... Pastāv arī trešā iespēja, ka līdz Vanderu iezim nemaz neaizgājām, jo kādā citā info avotā bija minēts, ka viņš atrodas apmēram 3km no Vaives ietekas. Tādā gadījumā tas, ko apskatījām varētu būt Trepes iezis, bet Vanderu iezis vēl pēc dažiem upes līkumiem. Būšu pateicīgs, ja par visām šīm neskaidrībām man kāds zinātājs spēs sniegt pareizas atbildes! Noslēgumā jāpiebilst, ka
13.februārī pie Vanderu ieža vai varbūt Trepes ieža neatradām ne vienu, ne otru izslavēto lielo leduskritumu, pat ne mazākos leduskritumu aizmetņus. Un arī tas bija viens no papildus faktoriem, kas mani maldināja, runājot par visu iepriekš minēto.
Šodien uzzināju arī vēl vienu Raibās muižiņas ieža
19.02.2011. nosaukumu - Čūsku iezis.

Par Vandru iezi

Paldies par vērtīgu informāciju piedzīvojumu meklētājam Vilnim Spundiņam! Manu aizdomu trešā versija apstiprinājās - līdz Vandru iezim abi ar Krišu nemaz neaizgājām. Tas atrodas vēl mazliet tālāk un šoziem ir greznojies ar ļoti skaistiem leduskritumiem. nu nekas, būs man iemesls vēl kādu reizīti aizbrist!
4.04.2011.



Powered by Create your own unique website with customizable templates.