Lieldienas Čehijas Paradīzē (2013)
Ziema šogad padevusies gara, sniegaina un patiešām ziemīga. Kad citugad jau krokusi un sniegpulksteņi zied, šogad sniegi vien. Dažādi temperatūru un sniega daudzumu rekordi pārsisti. Sinoptiķi salīdzina un teic, ka par pāris nedēļām pavasaris jau aizķēries, tik vakar 10. aprīlī parādījās ziņa, ka beidzot dabā ir atnācis pavasaris. Nu jā, Burtniekos stārķi jau klāt, bet apkārt gandrīz viss vēl aizvien baltā ziemā iegrimis. Viens otrs saimnieks nes maizīti un Burtniekā zem ledus noķertās zivis, lai nabadziņiem nav badā jānīkst!...
Viss šis ievads tikai tādēļ, ka arī mūsu Lieldienu brauciens šoreiz tāds diezgan balts sanāca. Jau plānojot ekskursiju bija skaidrs, ka šogad ir agras Lieldienas - pašās marta beigās, un nekur augstu kalnos kāpt nesanāks, tādēļ izvēlējos braucienu uz Čehijas Paradīzi (Česky Raj), kur absolūtie augstumi virs jūras līmeņa nav tik lieli un sniegam jau vajadzētu būt nokusušam. Nu nekā! Šoreiz ziema bija aizķērusies praktiski pus Eiropā, tajā skaitā arī Čehijā. Brauciens un pārgājieni tomēr sanāca labu labie. Izstaigājāmies pēc sirds patikas un arī laika apstākļi mūs pažēloja.
Viss šis ievads tikai tādēļ, ka arī mūsu Lieldienu brauciens šoreiz tāds diezgan balts sanāca. Jau plānojot ekskursiju bija skaidrs, ka šogad ir agras Lieldienas - pašās marta beigās, un nekur augstu kalnos kāpt nesanāks, tādēļ izvēlējos braucienu uz Čehijas Paradīzi (Česky Raj), kur absolūtie augstumi virs jūras līmeņa nav tik lieli un sniegam jau vajadzētu būt nokusušam. Nu nekā! Šoreiz ziema bija aizķērusies praktiski pus Eiropā, tajā skaitā arī Čehijā. Brauciens un pārgājieni tomēr sanāca labu labie. Izstaigājāmies pēc sirds patikas un arī laika apstākļi mūs pažēloja.
Pirmā pārgājienu diena
No rīta, protams, vēl aizvien sēžam autobusā kaut kur pirms Vroclavas. Par godu jaunuzbūvētajiem ceļiem izdodas arī mazliet nomaldīties, bet tas šoreiz nav būtiskākais. Bažīgus mūs dara tas, ka pretī viena otra mašīna brauc ar sniegu apsnigusi. Tas neko labu nevēsta. Domājam tik, kur tas sniegs, būs mums priekšā vai tomēr paveiksies. Pie Szklarska Porebas, tuvojoties robežai, skats uz apkārtni kļūst pavisam nemīlīgs - augstāk kalnos sniegs kā dziļā ziemā. Arī pretējā robežas pusē, jau Čehijā, sniegs netrūkst. Skaidrs, ka pa nakti un vēl no rīta ir snidzis. Temperatūra ap nulli. Kopumā vērtējot, diezgan ķēpīgs laiks. Ap pusdivpadsmitiem esam nokļuvuši galamērķī Mala Skalā. Iekārtojamies viesnīcā Kavka (redzama pirmajā fotogrāfijā mums aiz muguras), ieēdam pusdienas un skatāmies, kā aiz loga sniegs snieg lielām, baltām pūkām. Kopumā vērtējot, nav tomēr nemaz tik traki, jo šeit pa ziemu sasnigušās kupenas ir krietni pakusušas un, ja neskaita tikko uzradušos sniedziņu, zeme lielākoties jau vaļā.
Uz to brīdi, kad dodamies savā pirmajā pārgājienā, laiks sāk skaidroties un arī temperatūra ir pāris grādi virs nulles. Sākam ar klintīm, kas saucas Suche Skaly un atrodas apmēram pusotru kilometru no mūsu naktsmītnēm. Tālāk ar plašiem aprakstiem neizvērsīšos, jo lielākoties viss redzams fotogrāfijās. Ko tur daudz teikt? Skaisti! Pēc Suche Skaly izstaigāšanas pārceļamies uz blakus esošo kalnu Sokol. Nelielu samulsumu manī rada fakts, ka dabā labi marķētās takas nesakrīt ar tām, kas ir atrodamas manā pirms diviem gadiem pirktajā kartē. Vadoties pēc visas pieejamās informācijas, tomēr noorientējos un atrodam visus sākotnēji iecerētos skatu punktus un klinšu labirintus. Neapskatītas paliek vien attālāk esošās pilsdrupas. Bet kamēr mēs staigājam taku līkločus, pievakare arī jau klāt. Ciematiņā atgriežoties, atrodu vietējo informācijas punktu, kur krietnu laiku izrunājos ar vietējo darbinieci un uzzinu daudz vērtīgas informācijas. Izrādās, ka vietējie čehi, gatavodamies jaunajai tūrisma sezonai, ir svaigi pārkrāsojuši taku marķējumu un šo to pamainījuši taku krāsās. Tagad tas viss ir attēlots jaunās jaunās kartēs, kuras tur pat var nopirkt. Simpātiskajā informācijas centriņā var nopirkt gan kartes, gan citu vērtīgu tūrisma literatūru, gan vietējo uzņēmēju ražotos suvenīrus un arī čehu vīnus par ļoti patīkamām cenām, bet, ja nu neko no tā visa nevajag, tad var vienkārši pasēdēt un iedzert garšīgu tēju vai kafiju. Jauki!
Pašā vakarā vēl kārtīgas vakariņas un kārtīgs čehu alus viesnīcas restorānā un tad jau arī laiks krāmēt somu nākošajai pārgājienu dienai un doties pie miera, lai uzkrātu spēkus kārtīgai staigāšanai.
Uz to brīdi, kad dodamies savā pirmajā pārgājienā, laiks sāk skaidroties un arī temperatūra ir pāris grādi virs nulles. Sākam ar klintīm, kas saucas Suche Skaly un atrodas apmēram pusotru kilometru no mūsu naktsmītnēm. Tālāk ar plašiem aprakstiem neizvērsīšos, jo lielākoties viss redzams fotogrāfijās. Ko tur daudz teikt? Skaisti! Pēc Suche Skaly izstaigāšanas pārceļamies uz blakus esošo kalnu Sokol. Nelielu samulsumu manī rada fakts, ka dabā labi marķētās takas nesakrīt ar tām, kas ir atrodamas manā pirms diviem gadiem pirktajā kartē. Vadoties pēc visas pieejamās informācijas, tomēr noorientējos un atrodam visus sākotnēji iecerētos skatu punktus un klinšu labirintus. Neapskatītas paliek vien attālāk esošās pilsdrupas. Bet kamēr mēs staigājam taku līkločus, pievakare arī jau klāt. Ciematiņā atgriežoties, atrodu vietējo informācijas punktu, kur krietnu laiku izrunājos ar vietējo darbinieci un uzzinu daudz vērtīgas informācijas. Izrādās, ka vietējie čehi, gatavodamies jaunajai tūrisma sezonai, ir svaigi pārkrāsojuši taku marķējumu un šo to pamainījuši taku krāsās. Tagad tas viss ir attēlots jaunās jaunās kartēs, kuras tur pat var nopirkt. Simpātiskajā informācijas centriņā var nopirkt gan kartes, gan citu vērtīgu tūrisma literatūru, gan vietējo uzņēmēju ražotos suvenīrus un arī čehu vīnus par ļoti patīkamām cenām, bet, ja nu neko no tā visa nevajag, tad var vienkārši pasēdēt un iedzert garšīgu tēju vai kafiju. Jauki!
Pašā vakarā vēl kārtīgas vakariņas un kārtīgs čehu alus viesnīcas restorānā un tad jau arī laiks krāmēt somu nākošajai pārgājienu dienai un doties pie miera, lai uzkrātu spēkus kārtīgai staigāšanai.
Otrā pārgājienu diena
Nākošais rīts atnāk saulaināks un jaukāks, nekā iepriekš prognozēs teikts. Lai gan arī meteo lapas iepriekš vēstīja, ka šī diena būs salīdzinoši labāka nekā iepriekšējā, tā ir vēl jaukāka, nekā prognozēts! Uz sākotnēji iecerētajiem Krkonošes kalniem tomēr nebraucam, jo ir skaidrs, ka tur ir sniegs līdz ausīm. Klausu iepriekšējā vakarā informācijas punkta darbinieces teiktajam un izvēlos aizpildīt dienu ar takām šeit pat Čehijas Paradīzē, nekur tālu nebraucot. Ievāktā informācija izrādās tā vērta, jo krietni pārsteigti un sajūsmināti esam jau par pirmo pieturas vietu - Klamorna un Drabske Svetničky. Patiesi interesantas smilšakmens klintis ar tajās izcirstiem mitekļiem, kuros cilvēki ir dzīvojuši vēl aizpērnajā gadsimtā. Kamēr visu izstaigājam, izložņājam un nedaudz paejamies gar Prihrazske skaly klinšu sienas augšmalu, laiks paskrien nemanot un pusdienlaiks jau gandrīz klāt.
Turpinājumā pārceļamies uz Klokoču klintīm. Iespaidīgas skatu vietas visā klinšu sienas garumā seko viena otrai. Nedaudz izbaudām arī apledojušo kāpnīšu priekus un šo posmu noslēdzam ar Rotštejnas pilsdrupām.
Ir jau krietna pēcpusdiena, kad dodamies trešajā pārgājienā. Mērķis ir izstaigāt no viesnīcas netālās klintis ar nosaukumu Drabovna. Šī varbūt ir ne tik iespaidīga vieta, tomēr arī ar pāris skaistiem skatu punktiem un interesantiem objektiem. Kad Drabovna pieveikta, ejam uz apmēram pusotru kilometru attālo ciematiņu Frydštejn un dienu noslēdzam ar gājienu pa Vranovas grādas spico muguru, kuras vienā galā atrodas Fridštejnas pilsdrupas, bet pretējā īsts saldais ēdiens Vranovas cietokšņa veidolā. Tas ir meistarīgi noslēpts iespaidīgi stāvajās Pantheon klintīs. Nelielā ieejas maksa (35CZK) ir pilnīgi tā vērta, jo skats no klinšu virsotnes ir skatu aizgrābjošs!
Es šo dienu pabeidzu kopā ar sešiem grupas biedriem un biedrenēm, kas visilgāk aizķērušies klinšu cietokšņa ejās un pakāpienu labirintos. Citi ne mazāk izturīgi, bet drusku ašāki, jau ir kaut kur tālāk priekšā, varbūt jau viesnīcā, bet mēs izdomājam tūlīt pat pa ceļam piestāt vietējā picērijā. Oficiants ir gatavs ar mums runāt visās nepieciešamajās valodās. Pāris frāzes zin pat krieviski. Picai nav ne vainas, aliņam arī. Kamīns patīkami kuras un silda, jociņi sprēgā. Zem stiklotā galda esošajai monētu un naudaszīmju kolekcijai pievienojam arī dažus Latvijas santīmus. Šī diena ir godam izdzīvota! Rīt trešā, pēdējā, mūsu nelielās, piesātinātās un bezgala jaukās ekskursijas diena.
Turpinājumā pārceļamies uz Klokoču klintīm. Iespaidīgas skatu vietas visā klinšu sienas garumā seko viena otrai. Nedaudz izbaudām arī apledojušo kāpnīšu priekus un šo posmu noslēdzam ar Rotštejnas pilsdrupām.
Ir jau krietna pēcpusdiena, kad dodamies trešajā pārgājienā. Mērķis ir izstaigāt no viesnīcas netālās klintis ar nosaukumu Drabovna. Šī varbūt ir ne tik iespaidīga vieta, tomēr arī ar pāris skaistiem skatu punktiem un interesantiem objektiem. Kad Drabovna pieveikta, ejam uz apmēram pusotru kilometru attālo ciematiņu Frydštejn un dienu noslēdzam ar gājienu pa Vranovas grādas spico muguru, kuras vienā galā atrodas Fridštejnas pilsdrupas, bet pretējā īsts saldais ēdiens Vranovas cietokšņa veidolā. Tas ir meistarīgi noslēpts iespaidīgi stāvajās Pantheon klintīs. Nelielā ieejas maksa (35CZK) ir pilnīgi tā vērta, jo skats no klinšu virsotnes ir skatu aizgrābjošs!
Es šo dienu pabeidzu kopā ar sešiem grupas biedriem un biedrenēm, kas visilgāk aizķērušies klinšu cietokšņa ejās un pakāpienu labirintos. Citi ne mazāk izturīgi, bet drusku ašāki, jau ir kaut kur tālāk priekšā, varbūt jau viesnīcā, bet mēs izdomājam tūlīt pat pa ceļam piestāt vietējā picērijā. Oficiants ir gatavs ar mums runāt visās nepieciešamajās valodās. Pāris frāzes zin pat krieviski. Picai nav ne vainas, aliņam arī. Kamīns patīkami kuras un silda, jociņi sprēgā. Zem stiklotā galda esošajai monētu un naudaszīmju kolekcijai pievienojam arī dažus Latvijas santīmus. Šī diena ir godam izdzīvota! Rīt trešā, pēdējā, mūsu nelielās, piesātinātās un bezgala jaukās ekskursijas diena.
Klamorna un Drabske Svetničky
Klokoču klintis
Drabovna, Frydštejn un Vranov - Pantheon
Trešā pārgājienu diena
Rīts pienāk apmācies, bet bez lietus un sniega un tas arī ir galvenais. Nekur tālu nav jābrauc. Mūsu starta punkts ir pie kūrortviesnīcas Sedmihorky, kas atrodas apmēram piecus kilometrus aiz Turnovas. Turpat no viesnīcas stāvlaukuma sākas pāris marķētās takas. Mēs ejam pa zilo, kas apmēram pēc viena kilometra mūs ieved milzīgu klinšu valstībā. Taka līkumu līkumiem izvijas starp milzīgiem, dažgrīd pat vairāk kā piecdesmit metrus augstiem klinšu torņiem. Katrai atsevišķai klinšu grupai ir savs nosaukums, bet kopumā šo vietu sauc par Hruboskalske skalni mesto, jeb Hruboskalske klinšu pilsētu. Pēc kāda laiciņa taka uzvijas kalnā un nonākam arī pie pirmā skatu punkta. Patiešām iespaidīga panorāma! Turpinām ar Valdštejnas pils apskati. Ieeja par 50 čehu kronām, kas mūsu naudā ir apmēram 1,40 Ls. Pie viena tiekam pie vietējā gida, kurš mums angļu valodā pastāsta un izrāda būtiskāko. Tālāk pa sarkano taku dodamies citas pils, Hruba Skala pils virzienā. Kādu brīdi gājiens ir diezgan vienmuļš un, lai padarītu to interesantāku, izlemjam izmest vienu līkumu, kas daļēji būs jāiziet bez marķējuma, bet arī vedīs pa kārtējo klinšu kanjonu. Šeit pamanām arī orientieristus. Čehiem sezona jau sākusies. Starp klinšu bluķiem izdodas arī mazliet nomaldīties, bet tikai mazliet, un drīz vien esam atpakaļ uz plānotā maršruta. Atgriežoties uz sarkanās takas, drīz vien nokļūstam pie viena no iespaidīgākajiem skatu laukumiem ar nosaukumu "U Lvička". Atkal jau lielā fotografēšana un prieks par vienreizējiem dabasskatiem. Hruba Skala pilī šobrīd ir izvietojusies viesnīca, bet pagalmu izstaigāt drīkst ikviens. Man šī pils nez kāpēc mazliet atgādina Cesvaines pili. Ir svētdiena, Lieldienas un Hruba Skala apkaimē satiekam diezgan daudz čehu, gan ģimenes, gan draugu pulciņus, kas šajā brīvdienā ir izbraukuši labi pavadīt laiku pie dabas. Pa ceļam uz autobusu iepauzējam pie vēl pāris skatu punktiem un pie kādas iespaidīgas klints veicam arī kopbildi, kurā trūkst tikai šoferītis Ainārs.
Pēc Hruboskalske klinšu pilsētas izstaigāšanas mums priekšā vairs tikai viena apskates vieta - Prahovas klintis. Šeit esmu bijis pirms pāris gadiem kopā ar ģimeni, bet vasarā, kad tūristu un atpūtnieku netrūka. Šobrīd sezona vēl nav sākusies, tomēr par godu Lieldienu svētdienai arī šeit dažbrīd saskrienamies ar dabu mīlošu atpūtnieku kompānijām.Prahovas klinšu masīvs no pārējām skatītajām vietām atšķiras ar daudzām kāpnītēm, kuras mēs izstaigājam gandrīz vai pēc pilnas programmas. Visu trīs pārgājienu dienu laikā tieši kāpnes ir vislielākais pārbaudījums. Ja vasarā viņas daudziem atvieglo kāpšanu, tad šobrīd daudzviet viņas ir apsnigušas, apledojušas un sagādā vairāk problēmas nekā palīdz. Tā vai tā interesanti. Arī Prahovas klintīs ir daudzi skatupunkti ar iespēju lūkoties uz visdažādākās formas klinšu stabiem. Dienas otrajā pusē laika apstākļi pamazām sāk bojāties, nedaudz ceļas vējš un uzsnieg arī pa sniega pārslai. Kad tiekam atpakaļ autobusā, tā vien gribas iedzert siltu tēju. Atpakaļceļā uz viesnīcu caur autobusa logu vēl uzmetam skatienu Trosky pilsdrupām, kas ir izvietojušās uz diviem blakus esošiem klinšu torņiem un tādējādi redzamas no liela attāluma. Vērojam mazo vilcieniņu, kas piestāj teju vai katrā miestā un nodomājam, ka Latvijā gan viss ir pavisam citādāk...
Vakarā vēl pavakariņojam viesnīcas restorānā un tad jau paliek vairs tikai kravāšanās, lai nākošajā rītāagri, agri dotos atpakaļ māju virzienā.
Pēc Hruboskalske klinšu pilsētas izstaigāšanas mums priekšā vairs tikai viena apskates vieta - Prahovas klintis. Šeit esmu bijis pirms pāris gadiem kopā ar ģimeni, bet vasarā, kad tūristu un atpūtnieku netrūka. Šobrīd sezona vēl nav sākusies, tomēr par godu Lieldienu svētdienai arī šeit dažbrīd saskrienamies ar dabu mīlošu atpūtnieku kompānijām.Prahovas klinšu masīvs no pārējām skatītajām vietām atšķiras ar daudzām kāpnītēm, kuras mēs izstaigājam gandrīz vai pēc pilnas programmas. Visu trīs pārgājienu dienu laikā tieši kāpnes ir vislielākais pārbaudījums. Ja vasarā viņas daudziem atvieglo kāpšanu, tad šobrīd daudzviet viņas ir apsnigušas, apledojušas un sagādā vairāk problēmas nekā palīdz. Tā vai tā interesanti. Arī Prahovas klintīs ir daudzi skatupunkti ar iespēju lūkoties uz visdažādākās formas klinšu stabiem. Dienas otrajā pusē laika apstākļi pamazām sāk bojāties, nedaudz ceļas vējš un uzsnieg arī pa sniega pārslai. Kad tiekam atpakaļ autobusā, tā vien gribas iedzert siltu tēju. Atpakaļceļā uz viesnīcu caur autobusa logu vēl uzmetam skatienu Trosky pilsdrupām, kas ir izvietojušās uz diviem blakus esošiem klinšu torņiem un tādējādi redzamas no liela attāluma. Vērojam mazo vilcieniņu, kas piestāj teju vai katrā miestā un nodomājam, ka Latvijā gan viss ir pavisam citādāk...
Vakarā vēl pavakariņojam viesnīcas restorānā un tad jau paliek vairs tikai kravāšanās, lai nākošajā rītāagri, agri dotos atpakaļ māju virzienā.
Hruboskalske klinšu pilsēta
Prahovas klintis
Mājupceļš
Jau pēdējās dienas,31.marta, vakarā laiks sagriežas pavisam nemīlīgs. Televīzijas ziņās tiek stāstīts par lavīnām Tatros, par avārijām uz Čehijas un Eiropas ceļiem, par to, ka naktī pamatīgi snigs. Mūsu šoferīši prāto, kā būs, vai rīt no rīta maz kalniem pāri tiks.
Ceļamies agri, brokastis ēdam piecos no rīta, par ko liels paldies mūsu viesnīcas Kavka saimniekiem, jo ne visur ir ar mieru tik agri brokastu galdu klāt, tad ņemam savas mantas un uz autobusu prom. Izbraucam nedaudz pirms sešiem. Laika apstākļi patiešām nav nekādi jaukie. Pa nakti ir snidzis un temperatūra ap nulli. Var redzēt, ka ceļu tehnika jau ir pastrādājusi, bet Čehijas pusē pirms robežas gan neviens nav rosījies un braukšana nav nekāda patīkamā. Arī no gaisa nāk kaut kas sniegveidīgs, temperatūra kalnos ir mazliet zem nulles un logu tīrītāji ar šo visu īsti vairs netiek galā, tādēļ Aināram pāris reizes jākāpj no autobusa ārā atbrīvot logu tīrītājus no pamatīgas apledojuma kārtas. Vroclavas apkārtnē redzam arī dažas avarējušas mašīnas, bet kopumā par Polijas un Lietuvas ceļiem ar teikt tikai labus vārdus. Savukārt iebraukšana Latvijā vēlu vakarā kārtējo reizi ir kā citā pasaulē, kur ceļi gan jau nokusīs paši, jo pavasaris tak nav aiz kalniem...
Valmierā esam ap pustrijiem naktī un šķiramies ar domām par nākošajiem ceļojumiem. Visiem, kas brauca šajā ekskursijā un ikvienam, kurš lasīja šo aprakstu un arī tiem, kas šogad nobijās braukt laika apstākļu dēļ, varu droši teikt, ka arī nākošgad Lieldienu ekskursija notiks, jo tieši šādi mums (tiem, kas brauc) Lieldienas patīk svinēt vislabāk!
Ceļamies agri, brokastis ēdam piecos no rīta, par ko liels paldies mūsu viesnīcas Kavka saimniekiem, jo ne visur ir ar mieru tik agri brokastu galdu klāt, tad ņemam savas mantas un uz autobusu prom. Izbraucam nedaudz pirms sešiem. Laika apstākļi patiešām nav nekādi jaukie. Pa nakti ir snidzis un temperatūra ap nulli. Var redzēt, ka ceļu tehnika jau ir pastrādājusi, bet Čehijas pusē pirms robežas gan neviens nav rosījies un braukšana nav nekāda patīkamā. Arī no gaisa nāk kaut kas sniegveidīgs, temperatūra kalnos ir mazliet zem nulles un logu tīrītāji ar šo visu īsti vairs netiek galā, tādēļ Aināram pāris reizes jākāpj no autobusa ārā atbrīvot logu tīrītājus no pamatīgas apledojuma kārtas. Vroclavas apkārtnē redzam arī dažas avarējušas mašīnas, bet kopumā par Polijas un Lietuvas ceļiem ar teikt tikai labus vārdus. Savukārt iebraukšana Latvijā vēlu vakarā kārtējo reizi ir kā citā pasaulē, kur ceļi gan jau nokusīs paši, jo pavasaris tak nav aiz kalniem...
Valmierā esam ap pustrijiem naktī un šķiramies ar domām par nākošajiem ceļojumiem. Visiem, kas brauca šajā ekskursijā un ikvienam, kurš lasīja šo aprakstu un arī tiem, kas šogad nobijās braukt laika apstākļu dēļ, varu droši teikt, ka arī nākošgad Lieldienu ekskursija notiks, jo tieši šādi mums (tiem, kas brauc) Lieldienas patīk svinēt vislabāk!
