Viens otrs uzcītīgs mājaslapas apmeklētājs man jau sāka pārmest, ka šeit ir iestājies liels klusums. Tā patiešām bija, jo biju aizņemts ar savām ikdienas darba lietām (ceļošana man tomēr ir tikai hobijs) un brīvajos brīžos visu enerģiju veltīju vēl neizzinātu vietu pētīšanai un jaunu ekskursiju maršrutu gatavošanai. Šodien tam ir manāmi rezultāti arī mājaslapā, jo sadaļā "Ekskursijas 2012" ievietoju informāciju par tuvāko izplānoto ekskursiju Lieldienās uz Slovākiju. Ja ir interese, ieskaties! Tāpat esmu sagatavojis arī ekskursiju uz Rumāniju 5.-16.augustā un arī par to tuvākajās dienās informācija būs atrodama šajā pat sadaļā.
0 Comments
Vienā jaukā oktobra dienā, kamēr kokiem lapas vēl galīgi nav apkritušas, kāpu mašīnā un braucu uz Augstrozes pusi, lai kārtīgi izstaigātos. Maršruts bija jau iepriekš labi apdomāts un atlika vien pieturēties pie plāna. Galu galā sanāca nostaigāt mazāk, nekā sākotnēji iecerēts, bet tā man šoreiz bija maza bēda, jo nemaz arī netēmēju uz kaut kādu noteiktu kilometru skaitu. Man šoreiz visvairāk gribējās izbaudīt skaisto rudens dienu un vientulību.
Vispirms uzkāpu Cēsu kalnā, tad papriecēju acis no Augstrozes pilskalna, pēc tam noliku mašīnu netālu no Avotiņu mājām Madiešēnu purva malā un devos savā pārgājienā. Īsumā maršruts bija tāds. Pāri Madiešēnu purva stūrim līdz Augstrozes Lielezeram. Tad gar ezera rietumu un ziemeļu malu līdz vietai, kur Lielezeru ar Mazezeru savieno pamatīgs dūksnājs (vienīgā vieta, kur pašam sevi sanāca gandrīz vai kā Minhauzenam no purva vilkt laukā). Tālāk līdz Mazezeram un pa purvu atpakaļ mašīnas virzienā. Kamēr visu šo pieveicu, vakars bija klāt. Pie purva lāmām jeb ezeriņiem nofotografēju saulrietu un tad vairs tikai 20 minūšu gājiens līdz mašīnai. Vēl gan jāteic, ka no paša rīta neiztaisījos. Iešanu sāku jau gandrīz pusdienlaikā. Dažas galvenās atziņas: - Ļoti simpatizē Augstrozes puses apvidus, kur purvi mijas ar pakalniem un ezeriem; - Makšķernieki (un var būt, ka arī daži "atpūtnieki") Augstrozes Lielezera krastu ir pārvērtuši par drausmīgu atkritumu lauku, kas galvenokārt sastāv no skārdenēm, petpudelēm un tamlīdzīgas drazas... Pirmajā brīdī šokējoši, tad nožēlojami un skumji. Ļoti prasītos kādiem normāli domājošiem cilvēkiem kārtīgu pavasara vai rudens talku uztaisīt līdzīgi tam, kā to Gaujas NP ar laivām dara. Arī gar Lielezeru kādus 20 maisus varētu salasīt droši. - Fantastiski pirmatnējie meži, kas, pateicoties savai nepieejamībai, cerams, tādi paliks mūžīgi mūžos. - Dzērvenes gan bija pamaz - pa daļai izlasītas, pa daļai šogad tai pusē nav saaugušas laikam. - Miers un klusums fantastisks! Viss, ko izbaudīju no civilizācijas, bija viens makšķernieks laivā Lielezerā un pārītis makšķernieku Mazezerā, bet citādāk neviena cilvēka! - Mana vecmāmiņa ir bijusi laimīgs cilvēks, šādā skaistā vietā savas jaunības dienu vasaras vadīdama kaut kā kalpu meitēns. Bildes noteikti vēl ielikšu, bet šobrīd ieskatam tikai dažas. Saorganizēju pats sevi un kopā ar Krišu uz divām dienām aizjoņojām uz Žemaitiju. Jau sen kārojās redzēt, kāds izskatās Lietuvas dižākais akmens, kas interesants atrodams Žemaitijas nacionālajā parkā. Galu galā jau sen, pa Lietuvu braucot, stāstu teiku par Šatrijas kalnu, kur raganas no malu malām uz sabatu mīl salaisties, bet pats tur vēl nebiju bijis. Arī šo faktu gribējās labot. Ne jau ķeksīša, bet intereses pēc. Plašāk par šo braucienu ceru uzrakstīt vēlāk, bet, kopumā vērtējot, bija vērts. Skaists un savdabīgs kaimiņzemes nostūris! Ieskatam arī dažas fotogrāfijas, bet visu fotogaleriju skaties šeit!
Katrīna uz visu vasaru ir devusies uz Slovēniju. Ne ekskursijā, bet praksē. Kā viņai tur iet, aicinu pasekot līdzi blogā: sloveniakatrina.weebly.com Jau nokļūšana tur ir izdevusies piedzīvojumiem bagāta un domājams, ka arī visa vasara būs pietiekami raiba.
Dažādu praktisku iemeslu pēc tuvāko pāris dienu laikā gatavojos noslēgt grupas komplektēšanu. Iespēja pieteikties būs arī pēc tam, bet garantijas gan vairs nedodu. Ziemeļpuses īsajā vasarā jūlijs ir pats aktīvākais tūrisma laiks un daudzos kempingos visas kempingu mājiņas jau ir rezervētas, tādēļ tiem, kas domā pieteikties pēdējā brīdī, varēšu solīt tikai teltsvietas, bet arī tas jau nav slikti.
Ekskursijai uz Norvēģiju abpus polārajam lokam nedaudz mainās datumi. Viss notiks vienu dienu agrāk, jeb 1.-11.jūlijā.
Jau labu laiciņu sadaļā pie fotogrāfijām var apskatīt, ko redzējām un kā mums veicās vienā no krāšnākajiem Čehijas dabas nostūrīšiem - Adršpahas - Teplices klinšu dabas rezervātā. Iespaidu par šo braucienu bezgala daudz. Varbūt tomēr nav tā, ka bezgala daudz, bet ļoti spilgti - Lieldienas paskrēja vienā elpas vilcienā un tā, ka raibs gar acīm griežas!
Trīs fotogalerijas var aplūkot šeit. Abi ar Krišu vakar izstaigājāmies pa GNP gravām. Sniegs mežos un gravās vēl ļoti daudz un tad, kad paliks siltāks, vēl būs daudz, kam kust.
Fotogalerijās ievietoju mūsu pārgājiena bildes. Piestājām arī pie Nurmižupītes ūdenskrituma Šodien ceļojumu aprakstos ieliku aprakstu par ekskursiju uz pašiem Eiropas ziemeļem "Pusnakts saules zeme - Lapzeme", kas notika pirms četriem gadiem. Beidzot saņēmos un uzrakstīju arī iztrūkstošās divas daļas par Lofotu salām un mājupceļu.
Fotogrāfijas ievietošu rīt vai parīt. Ceļojumu aprakstos ievietoju piezīmes un fotogaleriju no Igaunijas leduskritumu ekskursijas 12. un 13.martā.
Uzmanīgi ar fotogrāfiju kavlitātes kritizēšanu! :) |
takzinisCeļojumi, pārgājieni, fotografēšana, sports. Archives
February 2015
Categories
All
|